Auto / Velo lietas

Velosipēdistu un autobraucēju savstarpējās attiecības

Esmu gan autobraucējs, gan velobraucējs tādēļ pastāstīšu par to, kas kaitina autobraucējus un kas velobraucējus mūsu savstarpējās attiecībās uz ceļa, kā arī kāpēc vieni un otri rīkojas tā. Šī ir mana pieredze uz ceļa. Velobraucēju skaits pēdējā laikā ir audzis jūtami, tādēļ būs vien jāiemācās vienam ar otru sadzīvot.

Kas autovadītāju kaitina velobraucējos

Drawing1


  • Braukšana blakus pa brauktuvi divās rindās. CSN (Ceļu satiksmes noteikumi) 224.punkts nosaka, ka velosipēdistiem jābrauc vienā rindā un pēc iespējas tuvāk labajai ceļa malai. Parasti šis pārkāpums kavē satiksmi, bet trakākais atgadījums ar tādiem bija uz Jūrmalas šosejas, kad, pārkārtojoties no 2.joslas uz 1.joslu aiz priekšā braucošā bus
    iņa nepamanīju, ka drusku tālāk divi brauca blakus pa pirmo joslu. Tā kā mans ātrums vasarā uz Jūrmalas šosejas ir krietni lielāks par velosipēdistu, tad sanāca nedaudz sabīties un mukt atpakaļ 2.joslā, jo nobremzēt varbūt būtu paspējis. Var braukt blakus, bet tad, ja tuvojas mašīna, tad sakārtojamies vienā rindā – īpaši, ja autovadītājam var rasties problēmas apbraukt (pretīmbraucošie, šaurība, bedres u.tml.). Kāpēc velosipēdisti tā dara: Kopā braucot gribās arī pārmīt kādu vārdu. Braucot vienam aiz otra būtu skaļi jākliedz;
    Drawing2
  • Braukšana pa ceļu, ja blakus ir veloceliņš. CSN 230.6. punkts nosaka, ka tas ir aizliegts. Velosipēdista apbraukšana tomēr ir manevrs, un katrs lieks manevrs intensīvā satiksmē kaitina un rada lieku stresu. Kāpēc velosipēdisti tā dara: Mums pārsvarā visi veloceliņi ir veidoti kopā ar ietvi – tas nozīmē, ka ir jāapbrauc gājēji (kuri, protams, iet pa velo daļu), jābrauc pāri borta apmalēm, ietves bieži ir bedrainas, veloceliņi ir līkumoti (koki, ceļazīmes, reklāmas u.c. objekti), kā arī bruģis (arī betona) šosejas velo ar 7 un vairāk atmosfērām riepās nav tas patīkamākais segums. Man patiktu, ka veloceliņš būtu atsevišķa josla vienā līmenī ar brauktuvi;
  • Klaja CSN neievērošana, it īpaši, braukšana pie sarkanās gaismas. Kāpēc velosipēdisti tā dara: Vai Jums auto sēžot pie sarkanās gaismas nekad nav ienācis prātā jautājums:”Ko es te gaidu? Varētu braukt, tāpat neviena nav…”? Autobraucējus no noteikumu neievērošanas attur bargie sodi, kamēr velosipēdistus pagaidām tikai loģika un veselais saprāts, cik nu kuram tas ir dots.reflector_dave
  • Atstarotāju un gaismu nelietošana tumšajā laikā. CSN 223.punkts nosaka, ka atstarotāji ir obligāti. Kāpēc velosipēdisti tā dara: Tā dara tikai stu**i velosipēdisti vai tādi, kas nav saplānojuši savu dienu – ir attapušies vakarā pārāk tālu no mājām.kura-no-attelotajiem-gadijumiem-redzams-kreisa-pag
  • Pagriezienu nerādīšana – nekad nevar saprast, uz kuru pusi tas trakais metīsies. Kāpēc velosipēdisti tā dara: Manuprāt, cilvēki pārsvarā kautrējas – vicināšanās ar rokām liekas muļķīga. Bet satiksme noteikti būtu raitāka un prognozējamāka, ja velobraucēji rādītu pagriezienus, it īpaši vietās, kur satiksme ir intensīva.

Kas velosipēdistu kaitina autobraucējos

Drawing3

  • Distances neievērošana, apsteidzot velobraucēju. Braucot garām velobraucējam, ievērojam pieklājīgu distanci – velosipēdistam var rasties vajadzība apbraukt kādu aku vai bedri, vai peļķi. Mazāk pieredzējis velobraucējs var pat nobīties un zaudēt līdzsvaru.  Kāpēc autovadītāji tā dara: iemesli var būt pretī braucošas mašīnas, bedres, vietas trūkums, vai vienkārši nerēķināšanās ar velobraucējiem;Drawing4
  • Kad tiek nogriezts ceļš velobraucējam, auto griežoties pa labi. CSN 138.punkts nosaka, ka transportlīdzekļa vadītājam nogriežoties jādod ceļš velosipēdu vadītājiem, kuru ceļu viņš šķērso. No šādām situācijām varētu izvairīties, ja, nogriežoties pa labi, auto ieņemtu maksimāli labo stāvokli (velo gluži vienkārši nepaliek vietas) un laicīgi ieslēgtu pagriezienu, un pārliecinātos, paskatoties labajā spogulī, ka aiz muguras nebrauc velosipēdists. Velobraucēji nemēdz uzrasties no zila gaisa – visticamāk auto tikko viņam pabrauca garām un aizmirsa, ka viņš tur bija. Kāpēc autovadītāji tā dara: Es ceru, ka aiz nezināšanas vai neuzmanības nevis speciāli.Drawing5
  • Auto, kas strauji izbrauc no vārtrūmes. Velosipēdists drīkst braukt pa ietvi, ja tas netraucē gājējus. CSN 78.punkts paredz, ka, izbraucot no blakusteritorijām, transportlīdzekļa vadītājam ir jādod ceļš gājējiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kas virzās pa ceļu (ceļš ir arī ietve). Saprotams, ka arī autovadītājs neredz velosipēdistu, braucot ārā pa vārtiem, bet tāpēc tas ir jādara ļoti lēnām un uzmanīgi, lai velobraucējs auto var laicīgi pamanīt un attiecīgi rīkoties. Speciāli mašīnai neviens virsū nebrauks.  Kāpēc autovadītāji tā dara: Visbiežāk tā ir steiga.
  • Pagriezienu nerādīšana. Tā kaitina visus, ne tikai velobraucējus. Kāpēc autovadītāji tā dara: Gribētos domāt, ka tāpēc, ka pagriezieni sabojājušies, bet diemžēl tas ir izglītības un saprāta trūkums.drawing.jpg
  • Automašīnu novietošana uz veloceliņa. Kāpēc autovadītāji tā dara: Jo nav citas brīvas vietas – slinkums vai vajadzība.

Secinājumi

Visas iepriekšminētās situācijas regulē Ceļu satiksmes noteikumi. Ja visi skrupulozi tos ievērotu, tad problēmām nevajadzētu būt. Bet, diemžēl, dzīvē ne viss vienmēr ir tik vienkārši un ceļi un veloceliņi mums arī ir tādi kādi tie ir, tāpēc izturēsimies viens pret otru ar sapratni un viss būs kārtībā. Galvenais ir mācēt iejusties otra ādā un saprast, kādi ir cilvēka rīcības motīvi.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s