Velo lietas

Velosports ir aizraujošs, nepaliec malā!

Daudzi noskatās no malas uz Latvijas riteņbraukšanas sacensībām (Rīgā, Jūrmalā, Cēsīs, Smiltenē, Pļaviņās, Ventspilī, Kuldīgā, Pļaviņās – nu visur) un nodomā:

  1. es arī gribētu piedalīties, bet nezinu kā un man nav līdzbraucēju;
  2. tas man būs par grūtu 40 km ar riteni ir pārāk daudz;
  3. man nav inventāra un nesaprotu, kas man būtu vajadzīgs;
  4. tas noteikti ir ļoti dārgi;
  5. ar riteni brauc tikai bērni un bezdarbnieki.

Tad nu ar tādām atrunām daudzi paliek malā – viņi nezin, ko palaiž garām.

1. kā sākt, ja nav kompānijas

Bicycle Friends

Par iespēju piedalīties sacensībās uzzināju jau vidusskolā no klasesbiedra, bet nevarētu teikt, ka man bija draugi, kas tajā ievilka. Bija cilvēks, no kura es uzzināju, ka ir tāda iespēja.

Izpētīju internetā, kas tas SEB MTB maratons tāds ir un devos uz ZZK velo veikalu pēc dalībnieka kartes. Internetbanku tajā laikā vēl nelietoju, bet tagad dalības maksu apmaksāt un piereģistrēties var, neizejot no mājām, organizatoru mājaslapā.

Tajā brīdī man bija ļoti vienkāršs velosipēds ar dzelzs rāmi, cieto dakšu parastām, lētām riepām, svēra veselu tonnu, bija daži ātrumi un šad tad mēdza salūzt. Vēl bija spidometrs un pudele ar pudeļturētāju – tas arī viss inventārs, nekā vairāk kā jebkuram ikdienas velobraucējam pusaudzim.

Tad nu nācās nopirkt sacensību nolikumā obligāti prasīto ķiveri. Ķivere bija vislētākā kādu varēju atrast (nauda neauga kokos tajā laikā) un, godīgi sakot, bija visai paliela un izskatījās nedaudz jancīgi. Vēl piepirku ieteikto pumpi un kameru, ko paņemt līdz, ja nu sanāk distancē pārdurt riepu. Neatceros, cik tas maksāja, bet tas ir pats minimālais, kas ir vajadzīgs, lai vispār piedalītos sacensībās.

  • velosipēds;
  • ķivere;
  • pudele ar dzeramo (vislabāk stiprināta pie riteņa pudeļturētājā);
  • rezerves kamera;
  • pumpītis (it kā jau var aizņemties distancē, bet man patīk paļauties uz paša spēkiem un tas nav labs stils).

kompānija

Vislabāk būtu, ja izdotos pierunāt arī kādu draugu/draudzeni vai dzīvesbiedru piedalīties kopā šajā avantūrā, ko dēvē par riteņbraukšanas maratonu, bet, ja neizdodas, tas nekas – gan jau, ka lasītājs nav Robinsons Krūzo un varēs atrast kādu, kas atbrauc līdz pasargāt mašīnas atslēgas, kaut ko pieturēt, palīdzēt un atbalstīt. Tā noteikti būs vieglāk. Man pirmajā sezonā līdzi devās mīļā māmiņa, vēlāk jau draudzene – un jāpiemin, ka abas šīs sievietes kategoriski atteicās doties 30-40km garā braucienā cauri mežiem, pļavām un dubļiem. Bet tas palīdz, ja ir līdzi kāds, kas atbalsta gan praktiski, gan emocionāli.

Un līdzbraucējiem nebūs dikti garlaicīgi – tā tomēr arī viņiem ir iespēja izrauties no mājas, apceļot Latviju (vai kādu tālāku valsti). Sacensībās parasti ir tusiņš arī atbalstītājiem – ir bufetes (var pat aliņu dabūt), komentētāji, mūzika, cilvēki. Sacensību starta/finiša zona bieži ir pilsētas centrā vai tuvu tam – tādēļ, kamēr brauksi, līdzbraucējs(a/i) varēs atrast, kā sevi izklaidēt.

Ja nu galīgi neviens netiek līdz, droši var doties vienatnē, un daudzi arī tā dara. Tikai tad ir iepriekš jānoskaidro, vai organizators nodrošinās mantu glabātuvi, un jāizdomā, kā pasargāt mašīnas atslēgas, mobilo un citas vērtīgas mantas no samirkšanas vai pazušanas, jo tās, visticamāk, tiks ņemtas līdzi distancē. Pašam ir sanācis doties uz sacensībām vienatnē – un ticiet man, tas ir daudz, daudz labāk nekā nebraukt vispār!

2.bailes no garās distances

Sicily

To var risināt divejādi:

  1. trenēties, līdz kamēr rodas pārliecība par saviem spēkiem;
  2. meklēt pasākumus ar īsākām distancēm;

Cilvēkam, kas ar velosipēdu pārvietojas 3x gadā un nenodarbojas ar kādu citu sporta veidu es ieteiktu apvienot abus variantus. Sameklēt laiku, lai nedēļā vismaz 2h uz velosipēda sanāktu pavadīt (tas būtu minimums) un meklēt sacensības, kur distances veikšanai nevajadzēs vairāk kā 30-60 min. Tās būtu, piemēram:

  • maratoni.lv rīkotā asfalta velomaratona Ģimenes brauciena 14 km distance;
  • Baložu velokrosa tautas klase 7km distance, bet diezgan tehniska – piemērota tiem, kam patīk braukt pa mežu/kāpām/taciņām;
  • citas sacensības var atrast xc.lv sacensību kalendārā – un tad jau meklējam, kuras šķiet piemērotākas;

Pirms pieteikties sacensībām es ieteiktu ieplānoto distanci/attālumu izmēģināt nobraukt līdzīgos apstākļos, lai saprastu, vai tas ir tavos spēkos. Tikai noteikti jāatceras, ka sacensībās būs vieglāk nekā vienatnē – sacensību atmosfēra, kā arī konkurentu aizvējš ļaus braukt stipri ātrāk kā vienatnē. Ja tu 40km pa asfaltu vari nobraukt vienatnē, tad sacensībās to izdarīsi noteikti un ievērojami īsākā laikā.

Pēc pirmajām sacensībām noteikti parādīsies nojausma par patiesājām spējām un tad jau izvēlēties pareizo distanci būs vieglāk.

3. inventārs

Cycling-Bicycle-tools-Bike-repair-kits-with-Pouch-Pump-Red

Ja jau esi nonācis līdz interesei par velosportu, tad pieņemu, ka velosipēda tipa izvēle te nav jāapskata un esi jau izvēlējies vai brauksi ar kalnu velosipēdu vai šosejas, vai kād citu, mazāk populāru variantu. Pilsētās velosipēds derēs arī šosejas īsajām distancēm, bet noteikti nebūs piemērots cīņai par pirmajām vietām.

Pilnīgi noteikti nepareizs ir uzskats, ka sacensībām ir nepieciešams dārgs velosipēds (700Ls un dārgāks)! Man pašam nav bijis tik dārgs velosipēds un, neskatoties uz to, esmu aizvadījis gana daudz sacensības, velo ir izturējis un neesmu palicis pēdējais. Maksimā vai Rimi pirkts velosipēds sacensībām gan nederēs (tāds vispār nekam nederēs – viņiem vajadzētu aizliegt tirgot tos krāmus) – vajadzētu vismaz ko tādu, kas ir pirkts specializētā veloveikalā. Attiecībā uz velosipēdu svarīgi ir, lai tas būtu tehniski perfektā vai tuvu tam kārtībā. Velosipēdi, kas ir no vidējā vai augšējā plaukta ir domāti sportistiem, kas nobraucienos un kāpumos nežēlo ne sevi ne tehniku, kā arī dod nelielu priekšrocību ar 3-5 kg mazāku svaru nekā lētākajiem brāļiem un māsām. Gana labi iesākumā ripos arī velosipēds par 200-400 Ls. Pazīstu cilvēku, kurš veiksmīgi ir aizvadījis vairākas sacensības arī ar 160Ls vērtu velosipēdu bez jebkādām tehniskām problēmām. Vēlreiz atkārtošu, ka galvenais, lai, stāvot uz starta, velo ir teicamā kārtībā – sasmērēts, saskrūvēts un saregulēts.

Jāģērbjas ir ērti un laikapstākļiem piemēroti. Speciālo velo apģērbu varēs iegādāties jebkurā laikā, kad radīsies nepieciešamība un brīvi līdzekļi.

Minimālais komplekts:

  1. Velosipēds – labā kārtībā;
  2. Ķivere – iespējams arī izīrēt par simbolisku samaksu velonomās un velo veikalos;
  3. Pudele ar dzeramo;
  4. Rezerves kamera;
  5. Pumpis.

Tas pirmajām sacensībām būtu obligāti. Var apsvērt arī bortējamo lāpstiņu nepieciešamību, ja tavam velosipēdam nevar riepu noņemt ar rokām.

4. izmaksas

58655

Velosports noteikti ir dārgāks par, piemēram, skriešanu, to es nevaru noliegt, bet nav tik traki, ja dzīvo prātīgi.

Izmaksas ar ko jārēķinās piedaloties sacensībās:

  • Dalības maksa – piesakoties laicīgi noteikti būs lētāk. Maksa var svārstīties no 2 Ls līdz pat 20Ls;
  • Degviela līdz norises vietai – tas jau ir atkarīgs no vietas un auto apetītes. Bet gan jau var sameklēt pasākumu, kas ir ar velo vai sabiedrisko transportu sasniedzamā attālumā.
  • Ķiveres noma – kad pēdējo reizi skatījos Gandrs veikalā Kalnciema ielā varēja izīrēt par 1Ls;
  • Ēšana – noteikti, gaidot startu gribēsies ko uzkost, kā arī pēc finiša, neskatoties uz to, ka dalības maksā ir iekļauta ēdināšana, ar to parasti nepietiek.
  • Velo remonts – ir jārēķinās, ka sacensībās var gadīties arī šo to salauzt, bet tas man, paldies dievam, gadās reti.

5. ar velosipēdu brauc tikai bērni un bezdarbnieki

Tā nav!

jump

Tad nu Jūsu iekārdināšanai daži video:

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s